pakauties
pakauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pakaujos | pakaujamies | pakāvos | pakāvāmies | pakaušos | pakausimies |
2. pers. | pakaujies | pakaujaties | pakāvies | pakāvāties | pakausies | pakausieties, pakausities |
3. pers. | pakaujas | pakāvās | pakausies |
Pavēles izteiksme: pakaujies (vsk. 2. pers.), pakaujieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakaujoties (tag.), pakaušoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakautos
Vajadzības izteiksme: jāpakaujas
1.Neilgu laiku, mazliet kauties.
2.sarunvaloda Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Būšot nedaudz jāpašaudās, jāpakaujas, un tad mani laikam Domu laukumā nošaus.”
- Kā jau brāļi, runči labprāt arī pakaujas, taču ik vakaru dodas gulēt cieši viens otram blakus. "
- Pēc dievkalpojumiem no baznīcas cilvēki plūda uz krogu, tur piedzērās, pēc vīrišķiem paradumiem pakāvās un pēc tam apraudājusies atkal plūda uz baznīcu nožēlot grēkus un raudāt.
- Viņš labāki pakaujas ar miegu kā varēdams, nogaida šos abus aizmiegam, paveļ velna mātīti savā vietā, pie kam pats ieguļas viņas vietā un tad gaida, kas nu labs tālāk notiks.
- Ar katru no vecākiem mums ir pilnīgi atšķirīgas attiecības: mamma mums ir stingra, un mēs viņu respektējam, bet tētis ir kā labs čoms, ar kuru var pakauties un jokoties,” skaidro Ana.