pakare
pakare sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pakare | pakares |
| Ģen. | pakares | pakaru |
| Dat. | pakarei | pakarēm |
| Akuz. | pakari | pakares |
| Lok. | pakarē | pakarēs |
1.Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
2.joma: literatūrzinātne Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
3.joma: tehnika Ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pakare dzejprozā iespējams fiksēt kā vārda vai frāzes atkārtojumu rindkopas beigās un jaunas rindkopas sākumā.
- Pakare — teikuma vai dzejas rindas beigu daļas atkārtojums jauna teikuma vai dzejas rinda sākumā ( piemēram, V. Strēlertes dzejolī: „ Un jūs, kura vaigā es noraugos / Ar skatienu maigu un sēru, / Man patīkat tāpēc, ka atgādināt, / Ka atgādināt man jēru”).
- Dzejas teorijā izšķir vārdu atkārtojumus ( anafora — viena vai vairāku vārdu atkārtojumi rindu sākumā, epifora — rindu beigās) un dzejas rindu atkārtojumus ( dzejprozā attiecīgi iespējams runāt par frāzes atkārtojumu), to varianti ir ķēde ( frāze atkārtota divas reizes pēc kārtas) un pakare ( rindas pēdējais vārds atkārtots nākamās rindas sākumā; dzejprozā aktuāls tikai rindkopu līmenī).
- Īpatnēja pakares modifikācija sastopama tekstā „ Plaisā” [71], kurā frāze „ Gaidīšu tevi atpakaļ” atkārtota piecas reizes — 3. rindkopas beigās, nākamajās divās atsevišķi izdalītās rindās un sekojošās rindas sākumā.