pakaļstūris
pakaļstūris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pakaļstūris | pakaļstūri |
| Ģen. | pakaļstūra | pakaļstūru |
| Dat. | pakaļstūrim | pakaļstūriem |
| Akuz. | pakaļstūri | pakaļstūrus |
| Lok. | pakaļstūrī | pakaļstūros |
Pakaļējais stūris.
Avoti: LLVV