pakaļdarīt
pakaļdarīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: nenoteiksme vai divdabisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakaļdaru | pakaļdarām | pakaļdarīju | pakaļdarījām | pakaļdarīšu | pakaļdarīsim |
| 2. pers. | pakaļdari | pakaļdarāt | pakaļdarīji | pakaļdarījāt | pakaļdarīsi | pakaļdarīsiet, pakaļdarīsit |
| 3. pers. | pakaļdara | pakaļdarīja | pakaļdarīs | |||
Pavēles izteiksme: pakaļdari (vsk. 2. pers.), pakaļdariet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakaļdarot (tag.), pakaļdarīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakaļdarītu
Vajadzības izteiksme: jāpakaļdara
Darīt līdzīgi (kam citam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- (Tāpat klusi, svarīgi, nicīgi pakaļdarīdams Vladimiram.)
- (Pakaļdarīdams gaiļa dziesmai.)
- Latv. vēst.» dēļ labā honorāra Jūs mani iedrošināt ar Cēzara piemēru, bet tam bez briesmām var pakaļdarīt tik Napoleons.
- Stepermanis gan gribējis tēlot varenas kaislības, centies pakaļdarīt Šekspīram, bet tas viņam necik neizdodas, iznākums nau motivēts, valoda pārspīlēta un frāžaina.
- Viņa grib līdzi būt Parīzei; šī vācu tā sauktā Erbfeinda, " iedzimtā ienaidnieka", pilsēta visvairāk riebj Berlīnei, un tai viņa visvairāk cenšas pakaļdarīt, kaut gan ar diezgan neievērojamiem panākumiem.