pajokot
pajokot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pajokoju | pajokojam | pajokoju | pajokojām | pajokošu | pajokosim |
| 2. pers. | pajoko | pajokojat | pajokoji | pajokojāt | pajokosi | pajokosiet, pajokosit |
| 3. pers. | pajoko | pajokoja | pajokos | |||
Pavēles izteiksme: pajoko (vsk. 2. pers.), pajokojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pajokojot (tag.), pajokošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pajokotu
Vajadzības izteiksme: jāpajoko
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jutos neveikli, tomēr nevēlējos sākt izskaidrošanos, ka esmu pajokojis.
- Par traukiem Nils pajokoja, jo viņš ir liels dzīvnieku fans.
- Kā viena, tā otra mīl smalki pajokot un neuzticas medijiem.
- Es domāju, ka esmu viņai līdzīga," pajoko Lī.
- Varbūt sabiedrība vēl nav gatava pajokot, piemēram, par Covid-19?