paipuisītis
paipuisītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paipuisītis | paipuisīši |
| Ģen. | paipuisīša | paipuisīšu |
| Dat. | paipuisītim | paipuisīšiem |
| Akuz. | paipuisīti | paipuisīšus |
| Lok. | paipuisītī | paipuisīšos |
Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nekāds paipuisītis nebiju, visu mūžu esmu bijis liels palaidnis.
- Neslēpšu, ka bērnībā un jaunībā nebiju nekāds paipuisītis.
- “maigonīši paipuisīši” vai baigie brutālie veči.
- Tad tu nāksi ārā un būsi paipuisītis.
- Labi, ka tu pats esi tāds paipuisītis.