paimeitiņa
paimeitiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paimeitiņa | paimeitiņas |
| Ģen. | paimeitiņas | paimeitiņu |
| Dat. | paimeitiņai | paimeitiņām |
| Akuz. | paimeitiņu | paimeitiņas |
| Lok. | paimeitiņā | paimeitiņās |
Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paimeitiņu jūsmīgie stāsti par lielo mīlu Margrietu garlaikoja.
- Nē, ar prieku mazgāju arī grīdu no rītiņiem, noberzu logus, pati pieteicos strādāt katru svētdienu, jo man taču nav ģimenes, lai tikai būtu labiņa paimeitiņa, paklausīga lēta verdzenīte, sorry, darbiniecīte.
- Sarunā ar stilistiem Nataša norādīja, ko viņa vēlētos: " Man apnicis dzīvot 30 gadus vienā un tai pašā tēlā, un tā kā es no dabas esmu diezgan maiga, pēc paskata tāda kā paimeitiņa, man gribētos piešķirt savam izskatam nedaudz...
- Latvijas fanu klubiemKā paimeitiņa kļuva par mežonēnuAVRILA
- Ak vai, mājās paimeitiņa, bet skolā muti nevar aizbāzt nevienā stundā....