paieskāt
paieskāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paieskāju | paieskājam | paieskāju | paieskājām | paieskāšu | paieskāsim |
| 2. pers. | paieskā | paieskājat | paieskāji | paieskājāt | paieskāsi | paieskāsiet, paieskāsit |
| 3. pers. | paieskā | paieskāja | paieskās | |||
Pavēles izteiksme: paieskā (vsk. 2. pers.), paieskājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paieskājot (tag.), paieskāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paieskātu
Vajadzības izteiksme: jāpaieskā
Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hārts pastiepās un ar pirkstiem paieskāja Reksa ādu, sajūtot akmenscietos muskuļus zem tās.
- Zobgriezis, paieskājis sev galvu un pakasījis pakakli, devās ārā, atstājot durvis vaļā.
- Viņa teicās pierunāt mūsu suni, lai tas ļauj man paieskāt savu vēderu, vai apvārdot kaķi, lai tas kādreiz apguļas man klēpī un labsajūtā murrā un lai zirgs mani nepurina nost no muguras, lai bites man nedzeļ…
- Bet kaut kur sirdī tā vien gribas viņu atkal gultā dabūt un vēderu paieskāt, lai viņš atkal mani ar savu āķīti ciet saņem kā tādu zivtiņu.
- - Es viņam pinku galvu paieskāšu.