pagrozīt
pagrozīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagrozu | pagrozām | pagrozīju | pagrozījām | pagrozīšu | pagrozīsim |
| 2. pers. | pagrozi | pagrozāt | pagrozīji | pagrozījāt | pagrozīsi | pagrozīsiet, pagrozīsit |
| 3. pers. | pagroza | pagrozīja | pagrozīs | |||
Pavēles izteiksme: pagrozi (vsk. 2. pers.), pagroziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagrozot (tag.), pagrozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagrozītu
Vajadzības izteiksme: jāpagroza
1.Neilgu laiku, mazliet grozīt.
Stabili vārdu savienojumiPagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu.
- Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu idioma — ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
2.Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu).
Stabili vārdu savienojumiPagrozīt (biežāk palauzīt) galvu.
- Pagrozīt (biežāk palauzīt) galvu idioma — padomāt, pagudrot
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gregors tikai pagrozīja galvu, vēl joprojām būdams pa pusei nemaņā.
- Ja man vajag pagrozīt temperatūru, nav jānovērš uzmanība no ceļa.
- Kāds neredzamais šo kunkuli bija pagrozījis rokās un atkal nolicis vietā.
- Žandarms izstieptā rokā pagrozīja cepuri, lai visi to varētu apskatīt.
- Viņš pagrozīja plaukstas kā triku meistars, kura rokās pazudis lakatiņš.