pagrauzt
pagrauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagraužu | pagraužam | pagrauzu | pagrauzām | pagrauzīšu | pagrauzīsim |
| 2. pers. | pagrauz | pagraužat | pagrauzi | pagrauzāt | pagrauzīsi | pagrauzīsiet, pagrauzīsit |
| 3. pers. | pagrauž | pagrauza | pagrauzīs | |||
Pavēles izteiksme: pagrauz (vsk. 2. pers.), pagrauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagraužot (tag.), pagrauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagrauztu
Vajadzības izteiksme: jāpagrauž
1.Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
1.1.Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var arī pie tā paša piedzert aliņu, pagrauzt čipšus.
- Viņa pagrauž riekstus, tad uzvelk melno triko un nostājas pie lielā spoguļa.
- Tad viņš nedaudz pagrauza burkānu un nokoda no ābola.
- Rīgas bulvāru lokā no pilsētas kanāla atkal izrāpušies bebri un pagrauzuši liepiņas Raiņa bulvārī.
- Ja braucot sagribējies ko pagrauzt, lieti noderējuši mazie, svaigie burkāniņi vai āboli. "