pagrēkot
pagrēkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagrēkoju | pagrēkojam | pagrēkoju | pagrēkojām | pagrēkošu | pagrēkosim |
| 2. pers. | pagrēko | pagrēkojat | pagrēkoji | pagrēkojāt | pagrēkosi | pagrēkosiet, pagrēkosit |
| 3. pers. | pagrēko | pagrēkoja | pagrēkos | |||
Pavēles izteiksme: pagrēko (vsk. 2. pers.), pagrēkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagrēkojot (tag.), pagrēkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagrēkotu
Vajadzības izteiksme: jāpagrēko
1.joma: reliģija Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
2.sarunvaloda Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad sāk likties: nu, mazliet jau var pagrēkot…
- Jau 40 gadus esmu pie stūres, ir sanācis pagrēkot, bet nekad nekas.
- Labi, labi retu reizi cilvēks var pagrēkot.
- Bija feini, ka man sniedza ieteikumus pat dienām, kad prasījās ” pagrēkot”.
- Lai varam pagrēkot...