pagavilēt
pagavilēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagavilēju | pagavilējam | pagavilēju | pagavilējām | pagavilēšu | pagavilēsim |
| 2. pers. | pagavilē | pagavilējat | pagavilēji | pagavilējāt | pagavilēsi | pagavilēsiet, pagavilēsit |
| 3. pers. | pagavilē | pagavilēja | pagavilēs | |||
Pavēles izteiksme: pagavilē (vsk. 2. pers.), pagavilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagavilējot (tag.), pagavilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagavilētu
Vajadzības izteiksme: jāpagavilē
Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tā bieži vien - pieklājības ( vai kompānijas) pēc pagavilējam, pilnīgi ''ceļoties kājās'' .
- Pagavilēt.
- Viena lieta ir pabūt ar visiem kopā, pagavilēt, pat riskēt ar sevi, bet otra - būvēt savu valsti, kas vēl tagad nav uzbūvēta.
- varu sacīt,ka jūtos pamatīga zaudētāja,kaut izgāju laukā un caur miglu sagaidīju Saulīti,iededzu sveci,pie sevis pagavilēju,cik jau nu tādā reizē daudzdzīvokļu namā var gavilēt,kopā ar kaimiņu kaķīti daudzinājām Saulīti,kura tā arī no miglasblāķa netika laukā.
- Subj. vieta un laiks bija izvēlēti nevainojami - ir grūti kaut ko sliktu pateikt par Rīgas Domu, tā ir prīmā vieta koncertiem, tomēr, nedaudz aizsteidzoties notikumiem priekšā, teikšu, ka tās apmēram 85 minūtes, ko tur pavadīju, nemitīgi cerēju, ka Lisa Džerarde vēl kādreiz atbrauks pagavilēt uz Latviju un varētu to darīt tieši Domā.