pagānība
pagānība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pagānība | pagānības |
| Ģen. | pagānības | pagānību |
| Dat. | pagānībai | pagānībām |
| Akuz. | pagānību | pagānības |
| Lok. | pagānībā | pagānībās |
Pagānu paražu, tradīciju kopums; arī pagānisms.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagānisms jeb pagānība ( no — 'lauku') ir termins, kuru 4. gadsimtā sāka lietot agrīnie kristieši, lai apzīmētu to Romas impērijas cilvēku ticību, kas bija pievērsušies politeismam.
- Šis ir rezultāts no viņas cīņas pret pagānību, ir kompromiss starp veco un jauno.
- Pēc tam trokšņaina piekrite, bet pirms k1usums: raskolnieki un nikonieši negrib pagānību, sievietes: mums arī tā var notikt.
- Ir vizitāciju protokoli , apraksti par latviešu piekopto pagānību , bet neko daudz tie nepasaka
- prot ņemties viņš ar pagānībām 4392