padzeltēt
padzeltēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padzeltēju | padzeltējam | padzeltēju | padzeltējām | padzeltēšu | padzeltēsim |
| 2. pers. | padzeltē | padzeltējat | padzeltēji | padzeltējāt | padzeltēsi | padzeltēsiet, padzeltēsit |
| 3. pers. | padzeltē | padzeltēja | padzeltēs | |||
Pavēles izteiksme: padzeltē (vsk. 2. pers.), padzeltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padzeltējot (tag.), padzeltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padzeltētu
Vajadzības izteiksme: jāpadzeltē
1.Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
2.Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt mazliet, daļēji dzeltenam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es neatsacījos, un viņa atveda žūksni padzeltējušu, ar saspraudi sastiprinātu papīra lapu.
- Pacēlis padzeltējušo kartiņu pie acīm, Mufa izlasīja: LEOPOLD CUCUYA Stud. hist. OXFORD, UK.
- Tur vienmēr labi smaržoja, varēja sēdēt mīkstā krēslā, gaidot savu rindu, un šķirstīt padzeltējušus žurnālus.
- – Senais paziņa ar ne mazāk platu žestu sita man saujā un gluži tikpat brašā smaidā atsedza savus padzeltējušos priekšzobus.
- Uzmanīgi turot laika gaitā padzeltējušo avīzi, lai to neaiznes vējš, Mufa uzlika brilles un izlasīja visu līdz pēdējai rindai.