padukurēt
padukurēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padukurēju | padukurējam | padukurēju | padukurējām | padukurēšu | padukurēsim |
| 2. pers. | padukurē | padukurējat | padukurēji | padukurējāt | padukurēsi | padukurēsiet, padukurēsit |
| 3. pers. | padukurē | padukurēja | padukurēs | |||
Pavēles izteiksme: padukurē (vsk. 2. pers.), padukurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padukurējot (tag.), padukurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padukurētu
Vajadzības izteiksme: jāpadukurē
1.Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
2.apvidvārds Pastampāt (vārītus kartupeļus).
Avoti: EH, LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andiņu gan laikam esot padukurējis ne pa jokam , bet tad jau laikam kuņģis nebija tik liels...