paducināt
paducināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paducinu | paducinām | paducināju | paducinājām | paducināšu | paducināsim |
| 2. pers. | paducini | paducināt | paducināji | paducinājāt | paducināsi | paducināsiet, paducināsit |
| 3. pers. | paducina | paducināja | paducinās | |||
Pavēles izteiksme: paducini (vsk. 2. pers.), paduciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paducinot (tag.), paducināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paducinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaducina
Neilgu laiku, mazliet ducināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazliet pazibeņoja austrumos, mazliet paducināja, mazliet papūta un mazliet uzlija.
- Kā jau bij domāts, paducināja uz vietas, pateica lai nomainot N75, un viss.
- Brīžiem uzlīst rudenīgs lietus, pamalēs arī paducina pērkons, bet salnas vēl koku košo zaļumu nav skārusi.
- Paducinot uz vietas, nevar pateikt, ka N75 nepilnīgi strādā, ja vien tas galīgi nav beigts.
- Bet paducināja un aizgāja...