padilt
padilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padilstu | padilstam | padilu | padilām | padilšu | padilsim |
| 2. pers. | padilsti | padilstat | padili | padilāt | padilsi | padilsiet, padilsit |
| 3. pers. | padilst | padila | padils | |||
Pavēles izteiksme: padilsti (vsk. 2. pers.), padilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padilstot (tag.), padilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padiltu
Vajadzības izteiksme: jāpadilst
1.parasti formā: trešā persona Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
1.1.Tiekot lietotam, kļūt plānākam, arī neasākam (piemēram, par darbarīkiem).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
3.sarunvaloda Kļūt vājākam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vectēvs ir tievs un grumbains, un viņam ir padiluši mati.
- Lielie mākslas grandi uz viņa fona izskatījās veci un padiluši.
- Rīgas dīvāns ir tumši sarkanbrūns, tikai vietām mazliet padilis un gaišāks.
- Tas bija 408. tipa moskvičs padilušā tumši zaļā krāsā.
- Padilušu jociņu atkārtošana dažkārt nevis atgrūž, bet tuvina.