padegune
padegune sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | padegune | padegunes |
| Ģen. | padegunes | padeguņu |
| Dat. | padegunei | padegunēm |
| Akuz. | padeguni | padegunes |
| Lok. | padegunē | padegunēs |
Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Padegunē ar ogli iezīmētas ūsas, kājās zābaki, pārkarenas vīriešu bikses.
- Dzirdētais bija tik negaidīts, ka Sirmais no tiesas apjuka un viņam pārgāja šķavas bez padegunes spaidīšanas.
- Ūsas pat īsti neizskatās pēc ūsām, tikai šķidra ēna, kas iezīmē lielo, izvelbto padeguni.
- No pieres un deguna krokas attīstās piere, virslūpas vidusdaļa, padegunes rieva, starpžoklis un primārās aukslējas.
- " padegunē atgriezās dungojamais.