padancot
padancot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padancoju | padancojam | padancoju | padancojām | padancošu | padancosim |
| 2. pers. | padanco | padancojat | padancoji | padancojāt | padancosi | padancosiet, padancosit |
| 3. pers. | padanco | padancoja | padancos | |||
Pavēles izteiksme: padanco (vsk. 2. pers.), padancojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padancojot (tag.), padancošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padancotu
Vajadzības izteiksme: jāpadanco
2.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Palēkāt, paskraidīt (par dzīvniekiem).
3.sarunvaloda Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču es savā prātā izlēmu, ka varam taču visas drusku padancot.
- - uzjautā grācija,- nu, padanco!
- Ja būtu vēstule, mēs jums liktu padancot.
- Pēc tam padancoju viņam un Monikiņai apkārt, nolaizīju abiem vaigus un lēkādams aizdrāzos aiz kūts.
- Bet jūs jau varējāt padancot.