pacilpot
pacilpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pacilpoju | pacilpojam | pacilpoju | pacilpojām | pacilpošu | pacilposim |
2. pers. | pacilpo | pacilpojat | pacilpoji | pacilpojāt | pacilposi | pacilposiet, pacilposit |
3. pers. | pacilpo | pacilpoja | pacilpos |
Pavēles izteiksme: pacilpo (vsk. 2. pers.), pacilpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pacilpojot (tag.), pacilpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pacilpotu
Vajadzības izteiksme: jāpacilpo
1.Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ātri paiet, paskriet (par cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izstādē ne viens vien interesents varēja papildināt savas zināšanas sēņu pazīšanā, piemēram, uzzināt, ka ir tādas sēnes kā piltuvenes, kurām droši vien parasti garām pacilpo.
- 1993. un 94.gadā, kad es vēl varēju tā pacilpot un arī ūdenī ielīst kādā vietā, tad es Voldemāram Rainam parādīju.
- Taču tagad jau ik pa laikam manu, ka viņš, astīti saslējis, drusku pacilpo viņu virzienā un apstājas, gaidīdams, kas nu notiks.
- Laikam ejot, vēstures fakti dažreiz tiek sagrozīti, dažreiz apaug ar mītiem un tā vietā, lai pacilpotu pa mežu, pozējot starp kokiem un uz seniem akmeņiem ( apsolu, ka šis bija pēdējais stereotipiskais joks), blekmetālisti nododas diskusijām par to, kurš tad bija pirmais...