pacere
pacere sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pacere | paceres |
Ģen. | paceres | paceru |
Dat. | pacerei | pacerēm |
Akuz. | paceri | paceres |
Lok. | pacerē | pacerēs |
1.Sakņaina, iedobumaina pakraste.
2.Vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem.
3.Pazare.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tur rabarberu pacerēs nesnauž rabīni ar gariem peisakiem pār seju?
- Paceres zālēs, galva vien virs ūdens.
- Upes krasti ir aizauguši un vietām pārpurvojušies, tāpēc līdakas pacerēs var sameklēt tikai no laivas.
- Kad pacerēs parādījās pirmās nātrītes, Zalktiene bija pasaukusi Durgu, un abas gāja tās lasīt.
- Piespiedu sevi iztīrīt dažas košumkrūmu paceres un apsēdos piesaulē uz soliņa, kur man vienmēr labi vedusies domāšana.