pabradāt
pabradāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabradāju | pabradājam | pabradāju | pabradājām | pabradāšu | pabradāsim |
| 2. pers. | pabradā | pabradājat | pabradāji | pabradājāt | pabradāsi | pabradāsiet, pabradāsit |
| 3. pers. | pabradā | pabradāja | pabradās | |||
Pavēles izteiksme: pabradā (vsk. 2. pers.), pabradājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabradājot (tag.), pabradāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabradātu
Vajadzības izteiksme: jāpabradā
1.Neilgu laiku, mazliet bradāt.
3.apvidvārds Lauzoties runāt.
Avoti: EH, LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es pabradāju pa ūdeni un baudu saules starus.
- Mēs noaujam kurpes, lai pabradātu.
- Farbīte strautam pagrieza muguru, lai gan pirms brīža bija gribējusi tajā pabradāt, un steidzās prom.
- Nāc, iesim ziedos pabradāt!
- Viņi jau var arī mazliet pabradāt pa « plančkām», turklāt tur ir arī augstākas vietas,» saka E.Nordmanis.