pablāvot
pablāvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pablāvoju | pablāvojam | pablāvoju | pablāvojām | pablāvošu | pablāvosim |
| 2. pers. | pablāvo | pablāvojat | pablāvoji | pablāvojāt | pablāvosi | pablāvosiet, pablāvosit |
| 3. pers. | pablāvo | pablāvoja | pablāvos | |||
Pavēles izteiksme: pablāvo (vsk. 2. pers.), pablāvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pablāvojot (tag.), pablāvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pablāvotu
Vajadzības izteiksme: jāpablāvo
Īsu brīdi blāvot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var jau būt, ka ikviena cilvēka dzīvē reiz pienāk brīdis, kad vadzis ir pilns, un rezultāts varētu būt tieši šāds, taču zinot Dimitera līdzšinējās daiļrades daudzveidību, kā arī atceroties veiksmīgo ‘Pēdējo pirātu’, ne tuvu ne tik veiksmīgo ‘Pirāts atkal burās’ un pablāvo ‘Ai, Latvija’, tā vien prātā šaudās doma – kāda jēga jau atkal?