pabiedēt
pabiedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pabiedēju | pabiedējam | pabiedēju | pabiedējām | pabiedēšu | pabiedēsim |
2. pers. | pabiedē | pabiedējat | pabiedēji | pabiedējāt | pabiedēsi | pabiedēsiet, pabiedēsit |
3. pers. | pabiedē | pabiedēja | pabiedēs |
Pavēles izteiksme: pabiedē (vsk. 2. pers.), pabiedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabiedējot (tag.), pabiedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabiedētu
Vajadzības izteiksme: jāpabiedē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis vīrietis patiesībā bijis policists Konovejs, kurš vēlējies pabiedēt svinētājus.
- Policija sākumā pabiedē, ka uz pārbaudes laiku tiks izņemts telefons,
- Pabiedēju, ja palaidīs muti, var nonākt lielā Sicherheitsdienst nežēlastībā.
- Protams, viņš tikai pabiedē, bet tas izrādās ļoti efektīvi.
- Bet viņš teicis, ka tas viens gribējis to otru pabiedēt un vai nu viens nav izvēlējies pareizo ātrumu, vai otrs nav paspējis paraut sāņus.