pabaurot
pabaurot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabauroju | pabaurojam | pabauroju | pabaurojām | pabaurošu | pabaurosim |
| 2. pers. | pabauro | pabaurojat | pabauroji | pabaurojāt | pabaurosi | pabaurosiet, pabaurosit |
| 3. pers. | pabauro | pabauroja | pabauros | |||
Pavēles izteiksme: pabauro (vsk. 2. pers.), pabaurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabaurojot (tag.), pabaurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabaurotu
Vajadzības izteiksme: jāpabauro
1.Neilgu laiku, mazliet baurot; pamaurot.
2.Kādu laiku skaļi raudāt.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pavicinās ar rokām , pabauro , pačaukstina papīrīšus un izrādās vienojas par maiņu gringo ar devīto žiguli par ledusskapi pretim dod televizoru
- Ja nebūs pacūkojies, pabaurojis, skaitās neizdevusies diena.
- A Tev - ka tik pabaurot - kartes...
- Lai Tīna brauc uz Eirovīziju, tas ir vienīgais, ko Viņa vēl var pabaurot.
- nu ir tak cilvēki kas neko nav redzējuši dzīvē.. turās pie pofig kāda bikšaiņa , ka tik tāds ir, pie pārticības, jo paši varbūt ir neaudzināti un auguši totālā trūkumā, mainās baidīt k-ko, jo no visa ir bail, tikai no krāpšanas nav bail utt. lai dzīvo.. man k-kā pofig.. man tik riebjas, ka tādi sāk čīkstēt,un kad viņiem k-ko pasaka, tad redz neko nevar izdarīt, tikai pabaurot var... tad liekas pilnīgi čau cilvēkam