pabailīgs
pabailīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | pabailīgs | pabailīgi |
Ģen. | pabailīga | pabailīgu |
Dat. | pabailīgam | pabailīgiem |
Akuz. | pabailīgu | pabailīgus |
Lok. | pabailīgā | pabailīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
pabailīga | pabailīgas |
pabailīgas | pabailīgu |
pabailīgai | pabailīgām |
pabailīgu | pabailīgas |
pabailīgā | pabailīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | pabailīgais | pabailīgie |
Ģen. | pabailīgā | pabailīgo |
Dat. | pabailīgajam | pabailīgajiem |
Akuz. | pabailīgo | pabailīgos |
Lok. | pabailīgajā | pabailīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
pabailīgā | pabailīgās |
pabailīgās | pabailīgo |
pabailīgajai | pabailīgajām |
pabailīgo | pabailīgās |
pabailīgajā | pabailīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pabailīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Samērā, arī mazliet bailīgs (par cilvēku).
1.1.Samērā, arī mazliet tramīgs (par dzīvniekiem).
1.2.Samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs.
2.Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
2.1.Tāds, kurā izpaužas neliels (dzīvnieka) tramīgums.
3.sarunvaloda Tāds, kas izraisa nelielas bailes; samērā, arī mazliet bīstams.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- teica kāds pabailīgs vecītis “ Mērnieku laikos”.
- kā to parasti darīja pabailīgas večiņas.
- Gabriēla ir norāvusi masku plukušā karoga turētājiem, un izrādās, ka zem bruņu vairoga ir diezgan pabailīgs mīkstmiesis.
- Šī lieta Renāram sākumā šķita pabailīga: tomēr jau mājas, zeme, īrnieki, nomnieki, sētnieks galu galā.
- Pabailīgās, vecākās un smagākās ielido pārnakšņot zemajā un kuplajā mango kokā, kur tās jūtas lieliski, jo arī visgaišākā mēnesnīcā tur valda tumsa.