pabārt
pabārt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabaru | pabaram | pabāru | pabārām | pabāršu | pabārsim |
| 2. pers. | pabar | pabarat | pabāri | pabārāt | pabārsi | pabārsiet, pabārsit |
| 3. pers. | pabar | pabāra | pabārs | |||
Pavēles izteiksme: pabar (vsk. 2. pers.), pabariet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabarot (tag.), pabāršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabārtu
Vajadzības izteiksme: jāpabar
Neilgu laiku, mazliet bārt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māmiņa mani pabāra un brīnījās, ko es varējis tik ilgi sadarīt pie šīs kņazienes.
- Skolēniem jāmāca ne tikai zināšanas, bet arī dzīvot, citreiz jāpažēlo, jāaizrāda, jāpabar.
- Svešais kliedza ar tādu pārliecību un sašutumu, it kā šoferi vajadzētu tikai krietni pabārt, lai mašīna tūdaļ pat būtu braukšanas kārtībā.
- Ivanam Pabaram - inženierim.
- Mazliet pacemmējies, sevi pabar un tad seko labākais!