paamizēties
paamizēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paamizējos | paamizējamies | paamizējos | paamizējāmies | paamizēšos | paamizēsimies |
| 2. pers. | paamizējies | paamizējaties | paamizējies | paamizējāties | paamizēsies | paamizēsieties, paamizēsities |
| 3. pers. | paamizējas | paamizējās | paamizēsies | |||
Pavēles izteiksme: paamizējies (vsk. 2. pers.), paamizējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paamizējoties (tag.), paamizēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paamizētos
Vajadzības izteiksme: jāpaamizējas
Neilgu laiku, mazliet amizēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie, kas vēsturi taisa, pēc padarīta darba ar viņu dažkārt vienīgi paamizējas.
- Arī intriga ar kādas vecenītes uzrašanos un pazušanu ( lai paamizētos ar kriminālžanru) beidzas nesākusies.
- Vilhelms musina uzkāpt augšā un starpbrīdī paamizēties ar dāmām, palūkoties, kas par publiku sapulcējusies.
- Šķiet, ka Ričards nesaka neko citu kā vienīgi to: es garlaikojos šajā dīkajā laikā un gribu paamizēties.
- — Tie veči dzīvoklī skatījās uz mani un siekalojās, bet Modris izturas ļoti korekti un drīzāk paamizējas ar meitenēm, nekā izrāda ko tādu.