pažobele1
pažobele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pažobele | pažobeles |
| Ģen. | pažobeles | pažobeļu |
| Dat. | pažobelei | pažobelēm |
| Akuz. | pažobeli | pažobeles |
| Lok. | pažobelē | pažobelēs |
2.Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
2.1.Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
3.apvidvārds Paslēptuve.
3.1.Katra šaura sprauga, kaut kam apakšā.
Stabili vārdu savienojumiMaizes kukulim pažobele.
- Maizes kukulim pažobele frazēma — pārsprāgusi maizes garoza
4.Neliels sainītis padusē.
5.apvidvārds Kaut kas slepeni aiznests, respektīvi, nozagts.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērnībā manēža ir viņa globuss, pasaules makets ar dunošām pažobelēm.
- Padomju laikos tā glabājusies, nobēdzināta kādreizējā draudzes ērģelnieka klēts pažobelē.
- Tumsa pažobelēs ir apsūnojusi, reti kāds to šeit augšā iztraucē.
- Sākumā bildes attīstīju tehnikuma ēkas pažobelē, tad klasē, aizklājot logus.
- Pils pažobelē mītošā bezdelīgu ģimene vārdus pavadīja ar skaļām, priecīgām dziesmām.