pažūt
pažūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pažūstu | pažūstam | pažuvu | pažuvām | pažūšu | pažūsim |
| 2. pers. | pažūsti | pažūstat | pažuvi | pažuvāt | pažūsi | pažūsiet, pažūsit |
| 3. pers. | pažūst | pažuva | pažūs | |||
Pavēles izteiksme: pažūsti (vsk. 2. pers.), pažūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pažūstot (tag.), pažūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pažūtu
Vajadzības izteiksme: jāpažūst
1.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Neilgu laiku, mazliet žūt; mazliet, daļēji izžūt.
2.Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja zemes virskārta centimetra biezumā ir jau pažuvusi, laiks atkal laistīt.
- Peldi nu malā, lai tavs kažoks drusku dabū pažūt.
- Gadās, ka tie pažūst, un tad vējš tos iznēsā pa apkārtni.
- Pažuvuši, lai gan gaisa mitrums nav tik zems.
- Kūka " Vecrīga", ar krēmu, — pārkaisīja pāri vēl smiltiņas, tādas gaišākas, pažuvušākas un piebilda: