paštaisnums
paštaisnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paštaisnums | paštaisnumi |
| Ģen. | paštaisnuma | paštaisnumu |
| Dat. | paštaisnumam | paštaisnumiem |
| Akuz. | paštaisnumu | paštaisnumus |
| Lok. | paštaisnumā | paštaisnumos |
Vispārināta īpašība → paštaisns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu iestrēdzis kādā paštaisnumā vai atteikumā, un man trūkst motivācijas ar to cīnīties.
- Mēs varam līdz nelabumam šausmināties par citu paštaisnumu, gatavību manipulēt ar faktiem utt.
- Ceru, ka neatkārtosies man nepieņemamais stils – pēc ievēlēšanas pamest sarakstu tikai sava paštaisnuma dēļ.
- Tavu tēvu nogalināja mans paštaisnums?
- Pa visiem šiem četriem pieciem gadiem viņa pilnīgi neko nav iemācījusies un ir palikusi iepriekšējā paštaisnuma līmenī.