pašpuika
pašpuika vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašpuika | pašpuikas |
| Ģen. | pašpuikas | pašpuiku |
| Dat. | pašpuikam | pašpuikām |
| Akuz. | pašpuiku | pašpuikas |
| Lok. | pašpuikā | pašpuikās |
Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl pēc dažām filmām Bonds var pārvērsties par dejojošu pašpuiku."
- Mana iekšējā pasaule noteikti ir tuvāka pašpuikam un viņa izpausmēm.
- "Juke" piemīt ne tikai asa pašpuikas raksturs.
- Ja vajag, varu kļūt par princesi un mirkli vēlāk – par pašpuiku.
- Otrajā, tāpat kā pirmajā, dienēja Rīgas pašpuikas.