pašgudrība
pašgudrība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašgudrība | pašgudrības |
| Ģen. | pašgudrības | pašgudrību |
| Dat. | pašgudrībai | pašgudrībām |
| Akuz. | pašgudrību | pašgudrības |
| Lok. | pašgudrībā | pašgudrībās |
Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī Stokholmā es parasti par ikvienu sarežģītu jautājumu mēdzu apspriesties ar kollēgām un draugiem , jo kollektīva gudrība tomēr ir pārāka par pašgudrību
- Tā ceļa uzņemšana, kur tiek noārdīta šī pašpaļāvība, paštaisnība, pašpatmīlība, pašgudrība.
- Cilvēki var būt šinī savā pašgudrībā, paštaisnībā, pašpaļāvībā, ieslēgtībā un noslēgtībā no citiem.
- Diemžēl cilvēks apveltīts ar šādu pašgudrības apziņu necenšas izglītoties un parasti paliek šāda politiska muļķa stāvoklī.
- Intelekta un zināšanu lielā bagātība kļūst par spēcīgu kārdinājumu uz pašgudrību un vēlmi darīt sevi par dievu.