pašapzinīgums
pašapzinīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašapzinīgums | pašapzinīgumi |
| Ģen. | pašapzinīguma | pašapzinīgumu |
| Dat. | pašapzinīgumam | pašapzinīgumiem |
| Akuz. | pašapzinīgumu | pašapzinīgumus |
| Lok. | pašapzinīgumā | pašapzinīgumos |
Vispārināta īpašība → pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašapzinība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrieši savā pašapzinīgumā daudzas lietas savā izskatā uzskata par pašsaprotamām, redzot tikai nepilnības sievietes tēlā.
- Reducējot godu kā krietna cilvēka neatņemamu pazīmi, Aristotelis apgalvo, ka “ pašapzinīgums liecina par savas cieņas apzināšanos.
- Sirsnīgi fatālajā pašapzinīgumā aizkustina Dārtas Danevičas Eleonora – caur eksaltēto manierīgumu un uzstājīgo temperamentu reizē nolasāms arī dramatisks sievietes liktenis.
- Pašapzinīgums
- Deivisas izcilība ir neuzkrītoša – asprātība, kas iztiek bez pašapzinīguma, iejūtība, kas nepārvēršas sentimentalitātē, skeptiska attieksme pret valodas iestaigātajiem ceļiem.