paņaudēt
paņaudēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | paņaudu | paņaudam | paņaudēju | paņaudējām | paņaudēšu | paņaudēsim |
2. pers. | paņaudi | paņaudat | paņaudēji | paņaudējāt | paņaudēsi | paņaudēsiet, paņaudēsit |
3. pers. | paņaud | paņaudēja | paņaudēs |
Pavēles izteiksme: paņaudi (vsk. 2. pers.), paņaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paņaudot (tag.), paņaudēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paņaudētu
Vajadzības izteiksme: jāpaņaud
1.parasti formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Naktīs viņš reizēm izgāja no pussabrukušās būdeles, lai iekšpagalmā drusku paņaudētu.
- Tā ka paņaudi vēl, kremlinu vateni : ) ) )
- Nu labi mēdijos paņaud, bet tas nav saistoši.
- Tā ka nebaidies, gan jau vēnas neviens negriezīs, paņaudēs un pārstās!!
- un viasatā paņaudot, arī var dabūt saldāku cenu, kā t.s. mazumtirdzniecības gala cenu