paķiķināt
paķiķināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paķiķinu | paķiķinām | paķiķināju | paķiķinājām | paķiķināšu | paķiķināsim |
| 2. pers. | paķiķini | paķiķināt | paķiķināji | paķiķinājāt | paķiķināsi | paķiķināsiet, paķiķināsit |
| 3. pers. | paķiķina | paķiķināja | paķiķinās | |||
Pavēles izteiksme: paķiķini (vsk. 2. pers.), paķiķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paķiķinot (tag.), paķiķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paķiķinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaķiķina
Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Koļa viņu smīdina, bet viņš sūdzas, ka nevar paķiķināt, ribas sāp.
- Skolēni gan paķiķināja, kolēģi aiz muguras pasmējās, bet viņiem abiem bija vienalga.
- Valdīja neveselīgs klusums, vairākas ņipras meičas, pamēģinājušas papļāpāt un paķiķināt, pierāvās uzreiz.
- Varbūt tāds vārds nemaz nepastāv, siera ražotāji satikās, vienojās, paķiķināja, un radās sausna.
- Ar mīļu vai dažbrīd sarkastisku un pat rupju humoru " umka.lv" lellītes spēj paķiķināt praktiski par jebko.