paģībt
paģībt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paģībstu | paģībstam | paģību | paģībām | paģībšu | paģībsim |
| 2. pers. | paģībsti | paģībstat | paģībi | paģībāt | paģībsi | paģībsiet, paģībsit |
| 3. pers. | paģībst | paģība | paģībs | |||
Pavēles izteiksme: paģībsti (vsk. 2. pers.), paģībstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paģībstot (tag.), paģībšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paģībtu
Vajadzības izteiksme: jāpaģībst
Zaudēt samaņu; noģībt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc aculiecinieku stāstītā, autovadītājs, iespējams, paģībis, informēja Zaķis.
- Dzīvoklī esošā 35 gadus vecā sieviete tobrīd piedzīvojusi slimības saasinājumu un paģībusi.
- Koki saduguši, lapas it kā paģībušas rādīja baltās apakšas.
- Izstiepju kājas un, aiz sāpēm gandrīz paģībdams, noelšos.
- Mani savāca ātrā palīdzība, laikam biju pat paģībis.