pačurāt
pačurāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pačurāju | pačurājam | pačurāju | pačurājām | pačurāšu | pačurāsim |
| 2. pers. | pačurā | pačurājat | pačurāji | pačurājāt | pačurāsi | pačurāsiet, pačurāsit |
| 3. pers. | pačurā | pačurāja | pačurās | |||
Pavēles izteiksme: pačurā (vsk. 2. pers.), pačurājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pačurājot (tag.), pačurāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pačurātu
Vajadzības izteiksme: jāpačurā
Urinēt un pabeigt urinēt.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grūtības pačurāt, bet smagākos gadījumos kaķis vispār var pārstāt čurāt;
- Tajā ligzdā viņi sēdēja un nekur negāja, pat baidījās pačurāt.
- Klusuma brīža vietā Atvars nolamājas, aiziet pačurāt un norauj ūdeni.
- Aizgāju līdz tualetei, pačurāju un apslaukoties sajutu pietūkušus diegus pirkstos.
- Kāpēc bērni aizvien tik skaļi raud , un pačurāt krūmos nav kauns?