pačukstēt
pačukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pačukstu | pačukstam | pačukstēju | pačukstējām | pačukstēšu | pačukstēsim |
| 2. pers. | pačuksti | pačukstat | pačukstēji | pačukstējāt | pačukstēsi | pačukstēsiet, pačukstēsit |
| 3. pers. | pačukst | pačukstēja | pačukstēs | |||
Pavēles izteiksme: pačuksti (vsk. 2. pers.), pačukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pačukstot (tag.), pačukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pačukstētu
Vajadzības izteiksme: jāpačukst
1.Čukstus pateikt (parasti slepeni).
1.1.intransitīvs
1.2.Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni).
1.3.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Dizainere pačukstēja par ieceri realizēt arī pavasara mežģīņu apģērbu kolekciju.
- — Rakstniece, — kāda no kameras agrākajām iemītniecēm pačukst jaunpienācējām.
- – Paklau, rādās, būs ziepes, – viņš pačukstēja.
- Tēvs nosodoši nogrozīja galvu, bet mamma iedeva buču un pačukstēja:
- “Skella raud,” viņš pačukstēja Suzannai un Veino. “