pačakarēt
pačakarēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pačakarēju | pačakarējam | pačakarēju | pačakarējām | pačakarēšu | pačakarēsim |
| 2. pers. | pačakarē | pačakarējat | pačakarēji | pačakarējāt | pačakarēsi | pačakarēsiet, pačakarēsit |
| 3. pers. | pačakarē | pačakarēja | pačakarēs | |||
Pavēles izteiksme: pačakarē (vsk. 2. pers.), pačakarējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pačakarējot (tag.), pačakarēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pačakarētu
Vajadzības izteiksme: jāpačakarē
Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Svari” grib ļaudis pabikstīt, pačakarēt un smieties.
- To pametis, šo pierunājis izdarīt abortu, pēc kura nabadzīte kļuvusi reproducēties nespējīga utt. Beibe padomāja un piekrita, ka tādu kretīnu vajag pačakarēt…
- "Es jau viņus centos pačakarēt, sacīju, ka tas nav karogs bet apsegs, tagad arēnā maz cilvēku, ir vēss un es ar to apsedzos.
- Viņš izvilka savu pīpi un tabakmaku, ar pirkstu pačakarēja tabaku un gribēja jau aizkurt, kad Odziene atkal ierunājās, vārdus ar rokām mutē atpakaļ ielikt gribēdama:
- "Es to arī labprāt gribēju turēt divus gadus, jo es zināju, ka tā ir kompensācijas zeme, es varēšu pačakarēt viņus, ideālā gadījumā, ja kāds nopērk un viņam ir vajadzīgs jurists, es esmu gatava pati arī pieslēgties," raidījumam skaidroja sludinājuma autore. "