pačīgāt
pačīgāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pačīgāju | pačīgājam | pačīgāju | pačīgājām | pačīgāšu | pačīgāsim |
| 2. pers. | pačīgā | pačīgājat | pačīgāji | pačīgājāt | pačīgāsi | pačīgāsiet, pačīgāsit |
| 3. pers. | pačīgā | pačīgāja | pačīgās | |||
Pavēles izteiksme: pačīgā (vsk. 2. pers.), pačīgājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pačīgājot (tag.), pačīgāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pačīgātu
Vajadzības izteiksme: jāpačīgā
1.Neilgu laiku, mazliet čīgāt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pačīgās ar savu lociņu, bet pēc tam uzreiz uz šejieni – iedzert, papļāpāt.
- Ņemiet par piemēru citas kopas, i instrumentu pačīgā, i mužikus iesaistījuši.
- Mazmeita, kad atbrauc, reizēm to pačīgā, lai nopietni spēlētu, tas jāremontē.
- Kādreiz vēl pačīgāju mājās vecos gabalus.
- Brālēns to nedaudz pačīgāja un teica, ka nekāda izcilā jau nav, bet apmācībai – derēs.