pūne
pūne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pūne | pūnes |
| Ģen. | pūnes | pūņu |
| Dat. | pūnei | pūnēm |
| Akuz. | pūni | pūnes |
| Lok. | pūnē | pūnēs |
pūnelis apvidvārds, deminutīvs
1.Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai).
1.1.Telpa kūts tuvumā lopbarības glabāšanai.
Avoti: EH, LLVV, RB
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par gaisīgām, sauli simbolizējošām rauga pankūkām bija parūpējusies skolas pavāre Zoja Pūne.
- Tajā reizē viņš apmeklējis vientuļo, nezināmo Ragavirsu ar Cenkones un Skatres zvejnieku pūnēm, patērzējis ar zvejniekiem.
- Uz Pūņu MTS.
- Gardēžu klases» titulu ieguva Penkules pamatskolas 5.c klase, Zālītes speciālās internātpamatskolas 9.p klase un Pūņu pamatskolas 9. klase.
- Mājās, kurās mitinājās ap pussimta bēgļu, visās apdzīvotās ēkās — namā, pirtiņā, klētī, pūnē — tumšajā novakarā mirdzēja pašdarinātas ploškas.