pūcīgs
pūcīgs īpašības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pūcīgs | pūcīgi |
| Ģen. | pūcīga | pūcīgu |
| Dat. | pūcīgam | pūcīgiem |
| Akuz. | pūcīgu | pūcīgus |
| Lok. | pūcīgā | pūcīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pūcīga | pūcīgas |
| pūcīgas | pūcīgu |
| pūcīgai | pūcīgām |
| pūcīgu | pūcīgas |
| pūcīgā | pūcīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pūcīgais | pūcīgie |
| Ģen. | pūcīgā | pūcīgo |
| Dat. | pūcīgajam | pūcīgajiem |
| Akuz. | pūcīgo | pūcīgos |
| Lok. | pūcīgajā | pūcīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pūcīgā | pūcīgās |
| pūcīgās | pūcīgo |
| pūcīgajai | pūcīgajām |
| pūcīgo | pūcīgās |
| pūcīgajā | pūcīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pūcīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
pūcīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pūcīgums | pūcīgumi |
| Ģen. | pūcīguma | pūcīgumu |
| Dat. | pūcīgumam | pūcīgumiem |
| Akuz. | pūcīgumu | pūcīgumus |
| Lok. | pūcīgumā | pūcīgumos |
1.Īgns, dusmīgs (par cilvēku).
2.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi baidās, ka citādi es līdz vakaram varu pārlieku nogurt un kļūt pūcīgs.
- Otrā rītā Lote ir samiegojusies un pūcīga.
- Citreiz misis Nikolsa atsūtīja uz viesnīcu meiteni, bālu, pūcīgu septiņus gadus vecu bērnu.
- Pēc tantes pūcīgā balss toņa varēja noģist, ka mūsu dzīvošana viņai diez ko neiet pie sirds.
- – Anna joprojām ir pūcīga.