pūķis
Lietojuma biežums :
pūķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
pūķiene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
pūķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvs
Locīšana
1.joma: mitoloģija Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons.
1.1.Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi.
1.2.pārnestā nozīmē Ļauns, arī dusmīgs cilvēks.
1.3.Austrumslāvu mitoloģijā — Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
2.Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
3.apvidvārds Spilve (“Eriophorum”).
Stabili vārdu savienojumiDusmu pūķis. Pūķa gads. Zaļais pūķis.
Avoti: MitE, ME, LLVV
Korpusa piemēri