pļurkšķis
Lietojuma biežums :
pļurkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pļurkšķis | pļurkšķi |
Ģen. | pļurkšķa | pļurkšķu |
Dat. | pļurkšķim | pļurkšķiem |
Akuz. | pļurkšķi | pļurkšķus |
Lok. | pļurkšķī | pļurkšķos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ir tiem pļurkšķiem.
- Zigis saliek plaukstas rullīšos kā uz moča ragiem, groza un mēģina to troksni atdarināt, bet pļurkšķis vien sanāk.
- Tāpēc viņš tikai noplivināja spārnus un pacēlās gaisā, izlaizdams no rīkles griezīgu un asu ķērcienu, kas pāršķēla Viļņas debesvelvi gluži kā skutenis, vairs neļaujot šaubīties, ka pilsētā sākas viņa laiks – rudens, un, to apjaušot, kovārni pārņēma tāda labsajūta, ka tas pats nemaz nemanīja, kā no paastes izskrēja dzelteni zaļš pļurkšķis, kas, nolidojis daudzas olektis, trāpīja tieši uz rūpīgi sacirtotās un savītās frizūras kādai rudmatainai jaunkundzei, kas patlaban iepirkās Rātslaukumā, un apkārtējie tirgoņi un pat viņas pašas kalpone sāka smieties un sniedza viņai, apjukušai un pietvīkušai, lakatiņu, ar ko noslaucīties, jo saskaņā ar vietējo, no nez kādiem aizlaikiem mantoto ticējumu šādi tikt putna iezīmētam nozīmēja naudu un lielu veiksmi.
- Zem soliņa stāv mans KSP-58 ložmetējs, kuram šoreiz pielipis vārds Pļurkšķis.
- Jūs mazie pļurkšķi , vai vispār apjēdzat ko gvelžat