pļukt
pļukt izsauksmes vārds; apvidvārds
Rakturo skaņu, kas rodas smagam priekšmetam krītot.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad pie Biņķa piegāja Šemeris un tikai — pļukt!
- – Čuš un pļukt!
- — Pirms sešiem gadiem pats sagrāba varu — es liels, es viens tiks galā, bet, kad sarkanais mūdzis piežmiedz, tā, pļukt, pekas gaisā.
- Vairākas reizes arī sanāca vienu bumbu ņemt diviem , pat trijiem , arī tā , ka divi gaida viens uz otru , bet bumba pļukt smiltīs un ZB prieki
- pļukt ( un palika slapja vieta)?