pītenis
pītenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pītenis | pīteņi |
| Ģen. | pīteņa | pīteņu |
| Dat. | pītenim | pīteņiem |
| Akuz. | pīteni | pīteņus |
| Lok. | pītenī | pīteņos |
1.Pīts priekšmets, izstrādājums; pīta soma (tīkliņš).
2.apvidvārds Ornamenta veids.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Durga ieraudzīja tos, kuri aso zāļu pīteņu kreklos bija ietīti un atstājuši savas vainas.
- Tie bija floristikas meistardarbi — no nātrēm noausti tādi kā pīteņi, kas pēc tam izžāvēti.
- Sērmūkša paņēma dakšas, iedūra tās nātru pīteņos kā sasmakušā pērnā sienā un visu gubu aiznesa līdz ugunskuram.
- Izraušanās brīvībā par dzīvības cenu, kad plaušās burzguļo asinis un sakāpj elpā, muskuļu šķiedras saspringušas vibrē zem ādas kā dzelzs pītenis.
- Ārpusē mums katrai noliek pa paklājiņam, bet uz salmu pīteņa pasniedz pieticīgo tibetiešu cienastu: tēju ar pienu un sālītu sviestu ar timu — tvaikos gatavotu baltmaizi.