pēkšķināt
pēkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pēkšķinu | pēkšķinām | pēkšķināju | pēkšķinājām | pēkšķināšu | pēkšķināsim |
| 2. pers. | pēkšķini | pēkšķināt | pēkšķināji | pēkšķinājāt | pēkšķināsi | pēkšķināsiet, pēkšķināsit |
| 3. pers. | pēkšķina | pēkšķināja | pēkšķinās | |||
Pavēles izteiksme: pēkšķini (vsk. 2. pers.), pēkšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pēkšķinot (tag.), pēkšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pēkšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāpēkšķina
pēkšināt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pēkšinu | pēkšinām | pēkšināju | pēkšinājām | pēkšināšu | pēkšināsim |
| 2. pers. | pēkšini | pēkšināt | pēkšināji | pēkšinājāt | pēkšināsi | pēkšināsiet, pēkšināsit |
| 3. pers. | pēkšina | pēkšināja | pēkšinās | |||
Pavēles izteiksme: pēkšini (vsk. 2. pers.), pēkšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pēkšinot (tag.), pēkšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pēkšinātu
Vajadzības izteiksme: jāpēkšina
Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toties tas ir skaļš putns un daudz pēkšķina sev raksturīgā veidā.
- [Pīles pēkšķina.
- Mežs un purvs, krūkļi un bērzi, niedrainā upe, kurā pēkšķina pīles, un pat smilšainie bedrainie ceļi, viss viņu satraucoši uzrunāja."
- Acu priekšā nozibinājās baltas pakaļas un tikpat balti, nokareni pupi, tādas pamatīgas pakaļas, kas ļurinājās un drebēja, pupi arī zvārojās kā pulksteņa pendeles, neganti tracinādami, toties saulīte sildīja, kaut kur pēkšķināja pīles un lāgiem žēlīgi nokliedzās dzērves.
- Visapkārt klukst un ķērc, un pēkšķina, bet, tiklīdz viens cilvēks ir kluss pēc dabas, tad uzreiz — slims!