pēdējais
pēdējais īpašības vārds ar noteikto galotni vīriešu dzimtēLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pēdējais | pēdējie |
| Ģen. | pēdējā | pēdējo |
| Dat. | pēdējam | pēdējiem |
| Akuz. | pēdējo | pēdējos |
| Lok. | pēdējā | pēdējos |
pēdējā īpašības vārds ar noteikto galotni sieviešu dzimtēLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pēdējā | pēdējās |
| Ģen. | pēdējās | pēdējo |
| Dat. | pēdējai | pēdējām |
| Akuz. | pēdējo | pēdējās |
| Lok. | pēdējā | pēdējās |
pēdējs īpašības vārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pēdējs | pēdēji |
| Ģen. | pēdēja | pēdēju |
| Dat. | pēdējam | pēdējiem |
| Akuz. | pēdēju | pēdējus |
| Lok. | pēdējā | pēdējos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pēdēja | pēdējas |
| pēdējas | pēdēju |
| pēdējai | pēdējām |
| pēdēju | pēdējas |
| pēdējā | pēdējās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pēdējais | pēdējie |
| Ģen. | pēdējā | pēdējo |
| Dat. | pēdējam | pēdējiem |
| Akuz. | pēdējo | pēdējos |
| Lok. | pēdējā | pēdējos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pēdējā | pēdējās |
| pēdējās | pēdējo |
| pēdējai | pēdējām |
| pēdējo | pēdējās |
| pēdējā | pēdējās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pēd. saīsinājums
1.Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
Stabili vārdu savienojumiPēdējais pāris. Pēdējā jūdze.
- Pēdējais pāris — spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās
- Pēdējā jūdze vārdkoptermins; joma: informātika — sakaru līniju posms no komutācijas mezgla (telefona centrāles) līdz abonenta galaiekārtai
1.1.Tāds, kas ir paveikts, izteikts neilgi pirms nāves; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanu.
2.Tāds, kas vēl ir atlicis (pēc kādas norises, stāvokļa u. tml.).
2.1.lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe Tas, kas ir atlicis.
3.Tāds, kas ir (pirms kā) bijis (par notikumu, norisi).
3.1.Tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma (par laikposmu).
3.2.Tāds, kas ir tikko pagājis (par laikposmu); tāds, kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
4.Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies; jaunākais.
5.Tāds, kas ir galīgi nolemts, nepārstrīdams, izšķirošs.
6.Tāds, kas ir sasniedzis augstāko pakāpi; galējs2.
7.Tāds, kas ir minēts (kādā tekstā), par ko ir runāts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
8.Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
8.1.Vissliktākais.
8.2.Tāds, kurā kas negatīvs izpaužas ļoti lielā mērā.
Stabili vārdu savienojumiAtdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes). Atdot pēdējo kapeiku.
- Atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) sarunvaloda, idioma — atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
- Atdot pēdējo kapeiku frazēma — atdot visu naudu
- Atdot visu līdz pēdējam frazēma — atdot (kādam) pilnīgi visu
- Atņemt (arī atraut) pēdējo (maizes) kumosu — panākt, ka kāds zaudē iztikas līdzekļus
- Atņemt visu līdz pēdējam frazēma — atņemt (kādam) pilnīgi visu
- Būt pēdējā vietā kolokācija — būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība
- Būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) — ļoti stipri samirkt (lietū)
- Dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu — izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu
- Izdot pēdējo kapeiku frazēma — iztērēt visu naudu
- Izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
- Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu); izspiest pēdējo zupu; izspiest pēdējo sulu; izspiest visu (biežāk pēdējo) sulu (arī zupu); izspiest visu sulu sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
- Ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa idioma — censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
- Lamāties pēdējiem vārdiem frazēma — stipri lamāties
- Līdz pēdējai elpai idioma — līdz nāvei
- Līdz pēdējai iespējai frazēma — cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei
- Līdz pēdējai kapeikai frazēma — tā, ka nepaliek nemaz naudas
- Līdz pēdējai kripatai, arī līdz pēdējam kumosam frazēma — visu (ēdienu, pārtiku) bez atlikuma
- Līdz pēdējam frazeoloģisms — 1. frazēma Pilnīgi, galīgi2. idioma Nežēlojot spēkus, pat dzīvību
- Līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam frazēma — līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei
- Līdz pēdējam kreklam; līdz kreklam idioma — pilnīgi, līdz galīgai nabadzībai
- Līdz pēdējam sīkumam frazēma — pilnīgi (piemēram, zināt, atcerēties)
- Nolaist līdz pēdējam tūkstotim sarunvaloda, frazēma — atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam
- Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā
- Pēdējais laiks frazēma — brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties
- Pēdējais modes kliedziens idioma — saka par ko ļoti modernu
- Pēdējais mohikānis frazēma — pēdējais, kas vēl palicis no kā zūdoša, atmirstoša, pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis
- Pēdējā elpa poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — nāve; miršana
- Pēdējā kārts frazēma — pēdējā iespēja, cerība
- Saņemt pēdējos spēkus idioma — ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
- Uz pēdējo tūkstoti sarunvaloda, idioma — cik vien ir iespējams
Avoti: VkG, LLVV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abi pēdējie divi uzskati vairāk ir saistīti ar personības pašaktualizēšanās radošumu.
- Pēdējie divi nacionālo uzkrājumu komponenti šajā pētījumā tiek uzskatīti par eksogēniem.
- Abi pēdējie, kā jau minēts iepriekš, raksturīgi anomāliju iecirkņiem.
- Šo periodu pēdējie vārdi ir atskaņoti, tāpat kā visā dzejolī.
- 4.4. tabulā šo mainīgo nosaukumos pēdējais simbols ir „ 1”.