pātarot
pātarot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pātaroju | pātarojam | pātaroju | pātarojām | pātarošu | pātarosim |
| 2. pers. | pātaro | pātarojat | pātaroji | pātarojāt | pātarosi | pātarosiet, pātarosit |
| 3. pers. | pātaro | pātaroja | pātaros | |||
Pavēles izteiksme: pātaro (vsk. 2. pers.), pātarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pātarojot (tag.), pātarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pātarotu
Vajadzības izteiksme: jāpātaro
pātarēt apvidvārds
pāturēt apvidvārds
1.Skaitīt lūgšanas; lasīt, skaitīt reliģiskus tekstus.
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Gari, apnicīgi runāt; apnicīgi pamācīt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, ja ir pavēlēts, tad nav ko pātarot pretī.
- Pļāpu kules, kam patīk klāstīt un pātarot, šventerē aizjūru gudrības vai pļerkst, citiem un svešiem neslavu ceļot.
- Šurka pātaro.
- Pasaulei pietiek pianistu i bez tevis, tā vienmēr bija pātarojusi viņas nelaiķe māte, bet Berta arī par to vairs nebija droša.
- – Nu atkal jau tu pātaro kā mana mutere, ļauj taču mierīgi pasauļoties, – un Rūdolfs tomēr pagrieza muguru pret sauli.